darbā ierados ar 2arpus stundu nokavēšanos. piedodami, jo taču svētku dienas. sēžu ēdu sieriņus "kārums". salst rokas.
ZsV pagaaja rāmi un mierīgi, neko jau citu negaidīju un arī negribēju.
šonakt nakts vidū pamodos un sajūta, ka no tā nosapņotā varētu grāmatu uzrakstīt, bet aizmigu un tagad vairs neatceros. cik skumji. žēl, ka sapņus nevar ieseivot.. kautkur :))