muļķu zemē saule vēl nebija uzlēkusi, kad jau sešos rītā sākās rosība, bet bija daudz mazāk cilvēku parasti piebāztajā autobusā, un varēja saklausīt jautru čalošanu miegaini nokārtu galvu vietā. no vienmērīgi pelēkās masas ievērojamākiem šorīt nebija manāma blondo matu kaudzes īpašniece un tā kvadrātainā sieviete, kura var ievietoties tikai autobusa aizmugurējā sēdeklī pa vidu, kā arī bļaustīgā duņka un meitene ar bērnu, kuras dēļ katru rītu kādam jāsajūtas vainīgam. nemainīgi bijām ieradušies mēs salijušās kapucēs un aizsvīdušās brillēs, kā arī divas laikapstākļu apspriedējas žagatas, un trīs būdīgie veči melnās ādas jakās, no kuriem viens kādu rītu, lepni piesārtušu kaklu, rādīja pārējiem mazdēla bildi. vēl jau daži, kurus grūtāk aprakstīt, bet nemaz nevajag daudz, lai izceltos no pūļa.
|