no rīta, mēģinot saskatīt burvību sīkumos, novērtēju, ka smidzina, bet nelīst un stāvot uz cilvēku pārpildītā perona radās ideja, ka šņaukājošos un klepojošos pasažierus varētu maigi pagrūst zem vilciena, tam pietuvojoties. saldinot darba ikdienu veru vaļā jau otro spīdīgi čaukstošo šokolādi.

nekas, nekas, arī šis periods pāries, kurt liksies