kopš vakardienas esmu eurosport kanāla varā.
skatoties atklāšanu pie karogu nešanas iemigu un pamodos, kad jau bija iedegta uguns. manuprāt, nevar nemaz salīdzināt ar olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju sidnejā, kur viss bija daudz piesātinātāks krāšņuma un izdomas ziņā.
bet galvenās, protams, ir pašas sacensības, kas seko pēc tam. varētu droši teikt, ka olimpiskās spēles ir vienīgais, kas mani spēj noturēt pie ekrāna, kad pa to rāda kautko no sporta. tātad ik pa diviem gadiem visu pie malas un kļūstu par tādu kā sporta fanu.