mazliet vakardienā, arī aizvakardienas vakarā, patverties virtuvē, ieķerties ar abām rokām galda malā un lasīt un pārlasīt no jauna atkal un atkal vienu un to pašu rindkopu. atlocītas piedurknes, no zeķēm iespiedušās rievas uz kājām, pie vēdera pierauti ceļgali. ik pa brīdim neko neredzošu skatienu skatīties caur aizkariem ārā pa logu, tur mijkrēslī. nav jau izdomāts ir gadījies diezgan bieži. esot vienatnē. tad ir arī citi varianti, ar sēdēšanu bēniņos vai arī ārā uz soliņa. nē, nē bija pavisam savādāk. izgūlāmies gultā, saliku kājas viņam uz vēdera, dzēru tēju un skatījāmies jaunatklāto gruzijas adjara tv. vispār ne par kādu vakardienas žēlumu te nevar runāt.

Mūzika: P.J Harvey - Shame