|
|
|
|
|
|
|
|
|
pavisam labi varēja pamanīt nospiestās roku delnas, izvelkot rokas no aizmugurējām bikšu kabatām mēs stāvējām un gaidījām skatiens piekalts sienai, aizmirstos trokšņi uzreiz pēc tam kad tu ierunājies uzbrūk tik pēkšņi nepaspēju notvert mirkli, kad tu jau apvainojies atvainojos bet tās delnas. baltas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|