bērnības atmiņu pārcilāšana, neskatoties uz viņu, bet uz melno kvadrātu - tumsu aiz loga. tur kāds mierīgi varētu vērot mūs. kautvai garāmgājējs pa ielu pārvietojoties. saruna, tajā man kautkas pavisam nepatika. saruna, trīs bezjēdzīgu cigarešu garumā. nujā, bija mazliet interesanti stāsti par līmes ostīšanām un garāžu celšanām no kaimiņu dēļiem, bet jā, kautkas man tajā sarunā pavisam pavisam nepatika. tikai mazliet pastāstīju par sevi - par kazakiem razboiņikiem kukurūzas laukā, par palodzes nodedzināšanu, par slēpšanos pienmašīnas mucā. bet ir tik daudz kas, bet jebkuram nevar. īstenībā nujau ir grūti atšķirt vai es patiešām pati atceros, vai no pārstāstījumiem, vai arī no fotogrāfijām. ak jā, plus vēl tas, ka man taču nu jau kādu laiciņu tā īsti vairs negribas -atcerēties.
p.s. cigarešu sakarā ir izdomāts datums, kad pārvelku tam pāri sarkanu krustu.
.uz gaišo nākotni!