sestdiena:
iesākās ar nepatīkamiem zvaniem un klauvējieniem pie loga. saģērbāmies un aizlaidāmies uz ogri. interesanti kapēc sanāk tā, ka 90% gadījumos jaunogres dzelzceļa pārbrauktuve ir aizvērta.
radās doma apgriezt matus jau sen iecienītā frizētavā kādā deviņstāvenē, kur nebija būts jau ilgāku laiku. šoreiz bija vēlme kautko jaunu ieviest uz galvas, bet pati nezināju ko. frizierei šāds pavērsiens nebija pa prātam, jānāk tikai tad, kad konkrēti ir izdomāts ko grib, pēc manas minstināšanās apsēdināja un sakrāva kautkādus žurnālus ar amerikāņu skaistulēm pamelām un agilerām. pie sevis nolamājos un devos prom. tāda kā izraidīšana, bet, protams, pati jau vien vainīga. ko gan dusmās būtu nodarījusi, ja pie rokas būtu bijušas šķēres vai vēl labāk mašīnīte.
vispār jau ogres apmeklējuma mērķis bija pavisam cits - paskatīties uz ledus skulptūrām. apbraukājot ievērojamākos ogres plačus nācās zvanīt 118. izrādās vakar bija ogrē, šodien valmierā, rīt rīgā. tākā mājās atgriezties nebija vēlēšanās, braucām uz valmieru ledus skulptūru meklējumos. laikam jau nav nemaz jāpiebilst, ka arī tur viņas neredzējām. pastaigājām pa pilsētu. sāka jau palikt tumšs, bija miglains, lietains un mazliet drēgns.

10 klikšķi




















vēlāk sestdiena savienojās ar svētdienu un svētdiena apmeta gaisā kūleni. pavērsieni, pagriezieni. ūdens rāmais tecējums saviļņojies. akmeņi, tie smagi.