klausos jauno norah jones albūmu. pateicoties platinum atradu šeit.
darba pamaz, domu padaudz.
cik gan naivi es gribu sevi apmānīt. man taču vēljoprojām rūp tas, kas notiek ar viņu. tik ļoti, ka kaklā iesprūst rūgts kamols. un katreiz kad vēlies palidināties mākoņos, prom no atbildības un pienākuma sajūtas, izjūtot tikai brīvību, kāds vienmēr, agrāk vai vēlāk, pamanīsies novilkt uz zemes.
bet ne par to.
labāk par kamoliem. citiem.
brīvdienā paciemojos veikalā uz ģertrūdes ielas

visvairāk mani interesēja krāsas


cilvēki tos saucot dažādos vārdos: ficīte, spicīte, picīte, piciņa, bumbiņa, kamoliņš




pēc pasūtījuma ada smukas cepures un šalles :)