zem segas saritinājies ciešā ziemas miegā kāja noņurdēja pāris neskaidrus vārdus un apklusa. gar logu ikrīta pastaigā dodas kaimiņu kamols, prātīgi liekot soļus iepriekšējā dienā atstātajos pēdu nospiedumos. vai tiešām kāja vēl guļ? vai tiešām kāja ir sadomājis visu palaist garām? bija taču sarunāts skatīties debeskrāsu nomaiņu no sārta uz dzeltenbālo. sarunāts ir sarunāts. kamols lēni novelk cimdus un ieslidina roku bikšu kabatā, tur pulkstens bez siksniņas. ir vēl agrs. daudz par agru sārtajai debess pamalei. un kamols aiziet vairs neapstājoties un neatskatoties. jāpiepilda termoss, būs auksti.
|