Es laikam esmu no tiem, kam bail no pūļa. Mistika vien ir, ka nez kāpēc šīs bailes, nepatika, vai kas nu tas ir, nedarbojas mataino lopu pūlī. Tur es jūtos visnotaļ komfortabli, ja vien tas pūlis netuvojas jau skaitlim 70 000.
Jo cita izkaidrojuma tam, ka šogad LMA karnevāls man patika labāk kā pagāšgad, man nav, kā tas, ka mazāk apmeklēts. Jo visās telpās un ne-telpās tāpat skanēja vien klubu mūzika. Var jau būt, ka kāds zinātājs man varētu, pie krūts sitot, stāstīt, cik ļoti tur viss atšķirīgs un dažāds, es to nedzirdu, man viss šķiet tāds Essential. Nu, izņemot to gala skabūzīti, kur metālisko daļu es kaut kā pamanījos palaist garām. Kā arī citās reizēs es tur ieklīdu kaut kādos nepareizajos brīžos.
Tā jau no klausāmā bija vien Kazanovas orķestris, kas attaisnoja manas cerības, bet kura lielāko spēlēšanas laiku nokavēju, jo čaklākā tautas daļa ar tērpiem nespēja vien beigt pieslīpēt savu vizuālo tēlu :D
Un uz skatuves vispār nekā nebija, vien zeķbikšotie jaunēkļi kādu jautrību radīja.
Bet pasākums man šķita visnotaļ mīlīgs un es negarlaikojos kā pagāšgad.
Nu, var jau būt, ka arī aci priecēja krāšņāki tērpi kā pērnajā gadā. Lai gan bildēs šamie izskatās krāšņāki, dzīvajā, pa pustumsu kuļoties, man tik krāšņi neizskatījās kā dažā foto tagad.
|