Tā sagribējās kalnus, sauli, sniegu un sniegadēli. Es taču pat šo vai pagājušo nakti sapņos snovbordojos pa pūderi. Kritu gan daudz un rakos ārā no sniega. Bet nu tik tiešām 2 gadus gadus netikt uz kalniem ir par daudz. Bet šoreiz jau sanāks 3 gadi.
Kad tagad uzspīd saule un ir plusi, tad ārā skatoties uz kūstošo sniegu man sajūtas nevis par Latvijas pavasari, bet par Alpiem, kad vakarā ej mājās un lejā silts un saule, un tāds piekusis, jaku vaļā atrāvis, velies uz mājvietu, lācīgs un neveikls, dēli knapi nesdams, bet tāds laimīgs
|