Ķērpis' Journal
|
|||||||||
| Friday, April 17th, 2009 |
|
||
| Lieldienu sākumā aizbraucu uz laukiem - pagozēties saulē, mierā un klusumā, ar 3 ha personīgās teritorijas bez cilvēkiem. Dabūju tik vien kā gripu no vecākiem. Saules nebija. Tukšās teritorijas ne tik, jo vecāki ar savu gripu turpat vien bija. Vēl kāda slimība nu tik tiešām bija tas, kas man nu ļoti bija nepieciešams. Lai pavisam pie zemes piežmiegtu. Es tik tiešām laikam esmu īsta Morra. Pat saule no manis mūk. Un vēl brīnos, ka vientulības lāsts teju kopš piedzimšanas brīža mani vajā. Morrām jau draugu nav. | ||
|
|
|
||
|
Esmu tur, kur esmu. Savā cienījamajā vecumā, kad jau slimības moka un jau domāju par miršanu, es tā arī neesmu sākusi dzīvot. Darba man nav un nav arī profesijas. Jo to, ko esmu mācījies, bez pieredzes par profesiju nenosaukt. To, ko visu laiku strādāju, tagad nevienam nevajag. Bez tam nezinu valodas. Un neesmu komunikabls. Un neesmu šiverīgs. Ar manu raksturu man tik tiešām vajag profesiju. Un kāds darbs! Savā cienījamajā vecumā es tā arī nekad neesmu tikusi pie draugiem, kādiem vēl draugiem, pat paziņu man nav. Man pat nekad iedzert nav ar ko aiziet. Kaut kā nožēlojami tas viss. |
||
|
|
|
||
|
|
Ķērpis' Journal
|
|||||||||||