Ķērpis' Journal
|
Monday, March 30th, 2009 |
|
||
Un atkal pagājusi nedēļas nogale un vienīgais, kas izdarīts - istabā ir atrakts galds. Istaba tāpēc gan nav kļuvusi kārtīgāka, toties nu man ir galds. Tā kā nekam šā kā tā nav atrasta sava vieta, tad nu varu necerēt, ka pat tas galds būs uz ilgu laiku - tiklīdz kaut ko darīšu, meklēšu, krāsošu, bardaks aizžņaugs manu dzīves telpu ar jaunu sparu. Ja es kaut kur piekarināšu vēl kādu plauktu - istaba izskatīsies vēl saskaldītāka un haosaināka, radot nekārtības sajūtu pat esot kārtībā. |
||
|
|
||
Pēc divām stundām būšu ielipis zobārsta krēslā ar šausmām skatoties ķirurga izdarībās, atbrīvojot mani no atlikušajiem 2 gudrības zobiem. Un man jau tagad bail. Un rīt es būšu sapampis un vemjošs. Bet vismaz man neinteresēs manas valsts iestādes kaktu kantora cienīgās izdarības, mani no darba atlaižot. Lai gan slinkums ir jāpārvar, un uz vdi iesniegumu uzrakstīt ir jāsaņemās aiziet. |
||
|
|
||
Tas tik tiešām bija briesmīgi. Tagad pārtieku no kaut kā sarkana, silta un salda. Un nepakam neatceros, kad tad sarunāju iet diegus vilkt ārā. Bet kad mērdējums ies ārā, tad tik īstās briesmas sāksies |
||
|
Ķērpis' Journal
|