Ķērpis' Journal
|
Tuesday, January 20th, 2009 |
|
||
Kā vienmēr ar savu iespaidīgo nokavēšanos ieradies darbā, pamanu, ka 10:00 bija plānota nodaļas sanāksme. Bet uz mani jau tas tāpat laikam vairs neattiecas. Tāda dīvaina sajūta - šķiet, ka kaut kas apkārt notiek, nekas labs tas nav, bet ar mani tam nav nekāda sakara. Pilnīgi vientuļi mazliet Lai gan lielākie sūdi šā kā tā man nevis citiem - kļūt par bezdarbnieku šajā situācijā, bez normālas profesijas ar darba pieredzi Un vēl pie tam to visu labprātīgi |
||
|
|
||
Nē, nu skaisti! Kad man bija jāzvana tam pēdu meistaram, izrādījās, ka viņš nav darbā. Pēc pauzes izrādījās, ka šis ir slimnīcā. Uz jautājumu, kam tad lai zvanu, viņš braši paziņoja: Nekam!, pēc pauzes paskaidrojot, ka viņš ir vienīgais tāds meistars. Tagad ik pa laikam uzzvanu, un neviens man neatbild. Interesanti, ko tad nu lai daru? | ||
|
Ķērpis' Journal
|