Nav man lemts kļūt kaut mazliet sportiskākam, lai arī tas nu ir kļuvis par izdzīvošanas jautājumu, jo veselības problēmu buķete man vēršas plašumā un pa šo brīdi, kamēr šeit par to nečīkstu, man ir atrasta vēl kaudzīte ķezu un nepatikšanu.
Vingrošana man tik tiešām riebjas. Tas noteikti ir arī skolas fizkultūras sekas. Un mans raksturs, protams. Bet tas, ka es visu varu izdarīt tizlāk kā citi, man rada tādu kā pazemojuma sajūtu. Un kurš gan labprātīgi savā vienīgajā brīvajā vakarā dosies kaut kur un maksās naudu, lai veselu stundu justos pagalam draņķīgi. Un bez tam pēc darba man gribas būt mājās, nevis doties uz ļaužu pilnām garderobēm, dušām, sporta zālēm. Darbs, studija, kursi manas komunicēšanas reserves ir izsmēluši pilnībā, pārpalikuma tur nu vairs nav.
Bet nu peldēšana man šķiet kaut mazliet cerīgāka. Kad būšu pārvarējis to, ka neko nesaprotu, kas, kur, kad, kā jādara, tad par peldēšanu vēl ir cerība, ka tā varētu iepatikties.
Tad nu tiku vakar pierunāts doties uz baseinu. Pat cepurīte tika nopirkta! Un izrādījās, ka to peldbaseinu izmanto visādas skolas un tml., kā rezultātā vienīgie brīvie laiki ir rītos un vakarā 20:40. Tā nu, nemelošu - tieši tik priecīgs kā skolā, kad uzzināju, ka nenotiks kāda mācībstunda, devos vien mājās :)
|