Trakākais, ka pasākumā, kurā veiksme vai neveiksme ietekmē tikai un vienīgi mani, kurai es zinu iespējamos neveiksmes cēloņus, par kuru es pilnībā apzinos savas spējas, prasmes un ielikto darbu, bet diemžēl ne savu emocionālo pusi, ir iejaukušies jau vesels strēķis ar ļaudīm, kuru priekšā man nāksies atskaitīties, sajusties vainīgam un stulbam, un netalantīgam, un neveiksminiekam. Lai gan šogad es to tiešām būtu gatava uzskatīt par savu spēju pārbaudi, lai gan pati pilnībā apzinos, ka nekas nav bijis par lieku, ka esmu ieguvusi to, kas tāpat būtu bijis vajadzīgs vēlāk, un galu galā esmu gatavs neveiksmi uzskatīt kā zīmi, ka atkal savu galvu bāžu ne tur kur vajag. Bet atskaitīties par šī pasākuma rezultātiem nevienam ne-gri-bas, izņemot divus, kam no raudāšanas uz pleca neizbēgt :)
Bet - ja nu kādam rīt tā no 9:00 līdz kādiem 15:00 ir pagadījušās tādas pabrīvākas rokas, paturiet ka nu īkšķus par ķērpi, kam pašam ne tik lielas bailes par rezultātiem, cik bailes par mokām turēt asu prātu un sasprindzinājumu kādas 6 h no vietas.
|