Ķērpis' Journal
|
|||||||||
| Tuesday, April 25th, 2006 |
|
||
| Tad, kad jau šķiet, ka nupat, nupat jau rāpjos no tās slīkšņas ārā, ka nu jau esmu sataustījis cietāku pamatu, tūlīt atsperšos, dziļāk ieielpošu un rāpšos ārā, pamats tūlīt pat zūd un izrādās, ka tajā pašā slīkšņā vien esmu un turpinu grimt. Varbūt vajadzēja vien grimt līdz pašam dibenam, pret kuru tad arī varētu atsperties, bet es kaut kur pa vidu ķepurojos - ne šur, ne tur. Katrā ziņā visapkārt vien žļurga kaut kāda - nekā, pret ko atsperties, nekā, kur pieķerties. | ||
|
|
Ķērpis' Journal
|
|||||||||||