kitichka

varbuut mazu mirkli pirms pakluseeshanas
4/2/05 12:52 am
Pluust domas, kaut arii gandriiz esmu iemaaciijusies nedomaat; istabas biedrenes un ne tikai vinjas atbraukshana atkal ieviesh paarmainjas jau taapat pietiekami nepastaaviigajaa dziives ritmaa, atkal migreenas vilnji aplaimo manas siltaas smadzenes, ilgas peec aukstas plaukstas uz pieres shkjiet neaizsniedzami taalas un nesola ilgi kaaroto piepildiijumu, vaardu sniegtie soliijumi un pienaakumi ir tikai pirkstgalu pastiepiena attaalumaa no manu domu tiimekljiem, lai jau naakamajaa mirklii liktu man atcereeties par visiem tiem soliijumiem un pamatojumu pieprasiijumiem, kurus sev uzlieku ar sho vaardu izskaneeshanu (lasi - uzrakstiishanu)...jaa, es lasu intervijas ar filozofijas dizhgariem (?), atlieku meilu rakstiishanu (jaa, apsolu, ka es to izdariishu tikai no riita....varbuut...es ljoti ljoti ceru), bezjeegaa vazaajos pa virtuaalaas pasaules dziileem, izveidoju asarojoshas acis un duumu piepildiitas plaushu alveolas (jaa, es atkal aizmirsu panjemt divas cigaretes vienas vietaa, pat zinot, ka man tik un taa savajedzeesies veel mazu drusku nikotiina un duumu, jaa, duumu un taas sajuutas, kad tie paarnjem visu tavu iekshieni)...
taa vareetu runaat ilgi, kameer aptruuktos pilniibaa vaardu vai emocijas noplaktu tiktaal, ka vareetu aizmigt. Tas gan nenoziimee, ka ar aizmigshanu buutu gruuti: galva uz spilvena un jau peec maza mirklja (aptuveni 30 sec - 2 min) dotajaa telpaa ir atrodama tikai aizmigusi tishina un nekas vairaak no vinjas.
Un tad veel ljoti gribas palidot, pajautaat par aizsarglauka nepiecieshamiibu, pabiities no dazhu labu (jaa, es ar tevi runaaju) tieksmes ieliist tieshi tur, kur gribas, nenjemot veeraa apkaarteejo protestus, izvaartiities pa sniegu (kura Daanijaa sen vairs nav), izpeldeeties veelreiz tai strautaa, ko Hadstenaa sauc par upi (nu labi, ir jau upe arii), izbradaat veelreiz pa videeja lieluma pilseetinju, kas dibinaata 14.gadsimtaa, vienatnee ieveerteejot krogu logu mazgaataaju (lasi - eestuvju apkalpojoshaa personaala) smaidus un draudziigaas roku kustiibas, ko var raksturot kaa pamaashanu (fui, cik riebiigi peekshnji palika, sajutos pieskaitiita pie taam, kam veerts pamaat)..............

Pazudu, sajuuta noplaka. No otras puses es smaidu, gribu iesliigt bezapzinjas staavoklii, paklejot apkaart un tik saldi elpot sevis pashas viducii.
Music: galvaa nekas neskan
Atmosfera: miegains, tirpas paar muguru
0 pasmaidīja Pasmaidi