no subject

« previous entry | next entry »
Okt. 12., 2006 | 04:43 pm
dziesma: Weak as I am

viņš aizlaidās mājup, savā tik pelēkajā vāģī ar izteiksmīgo gaitu. Un man vakar stāstīja par sievieti, kura smaržu vietā lietoja labu konjaku..un man gribas just viņas ādas aromātu.
Piecās naktīs, ziniet, rodas pieradums pie ķermeņa blakus gultā, un maņas dumpojas, zinot, ka sestā būs jāpavada bez, un tāpēc man vajadzēja uz viņu sakliegt, un tāpēc man vajadzēja nejauki vēsi to pateikt. Visu nopietni pārdomājot, es nolēmu, ka vairs neļaušos pieradināties. Tā atkarība ir mokoša(tas šķiršanās brīdis varētu būt tik pat sāpīgs kā plēšot matiņus no deguna ar pinceti) - varētu būt.
Ko es domāju darīt? Kādu laiku netikties pa naktīm, bet tikai dienās..
Vareni!

Link | pasaki tu arī | Add to Memories


Comments {0}