pieraksti sevi

Tu iesēdini mani savā buru laivā, ar tādu lepnu izteiksmi sejā. Nē, par buru laivu tomēr to nosaukt nevar, jau vien tā iemesla dēļ, ka buru vietā mastā uzsiets mans vecais, melnbaltais krekliņš ar uzrakstu “I Love NY”! Atceros, tu tik ļoti raudāji, kad braucu prom, man nācās ar piedurknēm slaucīt tavas mitrās acis un degungalu, arī manā sejā iemetās skumjas, bet es noturējos, biju taču stiprākā no mums. Un tagad sēžot šeit, tavā laivā, šis muļķīgais krekls man pēkšņi atsauc tik daudz atmiņu..
Es reizē vēlos smieties un arī raudāt. Jūs noteikti zināt kā tas ir? Kad ķermenis raustas smieklos, bet pār vaigiem tek nodevīgas ūdens urdziņas. Tu jautā, kāpēc satraucos, vai tev uzticos? Protams, muļķīti, vai tad citādi es sēdētu te, piepūšamā laivā, ezera vidū ar manu izvalkāto krekliņu masta vietā, vai tad es tā sēdētu un smietos caur asarām?
Par mūsu kopā būšanas mirkļiem, par zemē nosviesto laiku, kad neesam viens otram tuvu klāt, tik tuvu, ka pieres saskaras pat nepakustoties.
Nakts beigas ir sākušās, pirmie saules stari nodevīgi iekrāso koku galotnes, un tu neatlaidīgi žņaudzi manu plaukstu savējā.
Es dzirdu saucienos kaut kur miglā: “Ne asakas!” un “Kčortu!”, tā ir zīme ka mūsu laiks beidzies, tu atrauj plaukstu, pēc tam pieri...rūgts smaids tavā sejā.
Tas ir pēdējais, ko atceros, pirms pamodos. Jā, Ņujorkā, ar tavu vēstulīti manā e-pastā: muļķīgu piepūšamo laivu ar buru, kas drīzāk atgādināja nodriskātu T – kreklu. Un tu to biji sūtījis naktī, pēc tava laika. Es atbildi rakstu pēc sava: “iesēdināsi mani savā buru laivā?”

šodien mana piedzimšanas diena un apkārtt nava neviena..,
nē nu drīz jau būs bet tur augšā kāds sikti slinko ar saules palaišanu svētkos!
Dusmas taisni vai.,
labi, es gaidu ., 21

manai atmiņai:
vakar bija 29.jūlijs, līdz simptomu parādīšanās jāpaiet 21 dienai, ļoti ceru, ka tie neparādīsies.
Bet pozitivus.LB(AB) bija...
smaids līdz ausīm :)))

Vakar Muse, šodien Aerosmith, dievīgi!!!

sweiciens bariņā:
jauna zivtele, ar skanīgu vārdu Iggy POP
:D

Es ceru, ka pārāk slikti par tevi nerūpējos.,
Dons R.I.P

šūpuļdziesma pieaugušiem bērniem, Henry Lee
http://www.youtube.com/watch?v=pWMh5mDnWS8
..

es kā veļas mazgātāja parādījos naktssargam un tik pat ātri pazudu.

noskaņojuma uzlabotāji http://www.youtube.com/watch?v=HPwJHThxlJc
http://www.youtube.com/watch?v=LD5sahXoj0U
sročna noklausos vairākas reizes, ja dzīvot apnicis ..

its been a bad day, please take no pictures....
Nu jā izrunājos ar priekšniecību, vismaz saprotu cik viegli paliek pārstājot melot sev un citiem.
Bet attiecību jomā: liekas viens solis līdz bezdibenim: veiksmi aizā!
Un man gribas uz Valmieru...

Vakar pirmo reizi pie manis, tieši un konkrēti bija atbraukusi palīdzības mašīna ar dežurējošo ārsti.
Man it kā esot vai nu gastrīts vai 12 zarnu iekaisuma čūla vai kaut kas vēl tik pat neizprotams. Saka, ka mana jaukā studentu dzīve beigusies, tagad tik sāksies diētas un dažādi aizliegumi.
Bet man tā garšo speķā pŗāgi un šķovētki kāposti....

Tas ir fakts..fuck love.
Aprobežosimies ar vienkāršu "sexytime".
Pretējā gadījumā var sanākt kā man,

Par to ir īpašs stāsts, citi (tādi nepareizie) mēdz brauktāt uz lidostu bez pierastā mērķa: lai kādu sagaidītu vai atvadītos no kāda. Tiem nepareizajiem patīk vērot cilvēkus, jo kur gan skaudrāk atklājas emocijas par tām, kuras parādās lidostā--> sagaidīšanas un atvadu asaras, visas ir īstas. Bet es.. es uz lidostu braucu sagaidīt paciņas no mīļajiem, ,kuras man atved mazpazīstami cilvēki, jo tie mīļie paši netiek. Un tad tā ir kā ļurināšanās starp citu cilvēku emocijām, pašai nejūtot neko,
Bet man patīk lidosta, tur ir tāds miers, neviens nepiemin ļauna,,baidās,,bet šodien es atkal braukšu ļurināt pa emocijām,,
Im the watcher.

Ziniet,'sestā nakts tomēr būs ar viņu pavadīta kopā. Konjaks ir mans labākais draugs, vilinātājs. Varu jau domāt, ka tā biju es, kuras dēļ viņš būš šeit: lai, ķermeņu dialogs..

viņš aizlaidās mājup, savā tik pelēkajā vāģī ar izteiksmīgo gaitu. Un man vakar stāstīja par sievieti, kura smaržu vietā lietoja labu konjaku..un man gribas just viņas ādas aromātu.
Piecās naktīs, ziniet, rodas pieradums pie ķermeņa blakus gultā, un maņas dumpojas, zinot, ka sestā būs jāpavada bez, un tāpēc man vajadzēja uz viņu sakliegt, un tāpēc man vajadzēja nejauki vēsi to pateikt. Visu nopietni pārdomājot, es nolēmu, ka vairs neļaušos pieradināties. Tā atkarība ir mokoša(tas šķiršanās brīdis varētu būt tik pat sāpīgs kā plēšot matiņus no deguna ar pinceti) - varētu būt.
Ko es domāju darīt? Kādu laiku netikties pa naktīm, bet tikai dienās..
Vareni!

Sauza ir daudz negaršīgāka par Olmec. Zelta Olmec ir 2x garšīgāks par sudraba Olmec un 4x garšīgāks par zelta sauzu, bet vai sudraba Olmec ir garšīgāks par zelta Sauzu? Un, ja ir, tad cik reizes...
Iewads šīs otrdienas vakaram, kura dēļ es piespiedu kārtā nogulēju skolu.
Es pati ar saviem pirkstiem lipināju rīsus uz sakaltētām jūras zāļu lapām(nepārprotiet mani, tās lapas tiešām bija apstrādātas un izskatījās pēc sviestpapīra)..
Un tad es sajutos kā tāda geišam, geišiņa, kura rūpējas par to. lai saimnieks būtu paēdis( atkal nepārprotiet mani, šoreiz ar vārdu saimnieks, es domāju savu kunģi)
Es neesmu izvēlīga.

Vakars, drīzāk jau nakts.
Klubs.
Ļoti, tiešām - ļoti garšīgs šampanietis, dejas dejas.
Bet es nevienam nedevu savu nr.
Kas notiek??
Mīlestība, ko tu ar mani dari.
Man tīk :)

Nogulēta lekcija.
Nezinu kāpēc, bet no rīta, kad nozvanīja modinātājs, mana sirdsapziņa, maita, klusēja.
Iedziedājās tikai tad, kad bija jau pus 10mit. Un tā mani mocīja sirdsapziņa līdz pudienas laikam, beidzot es viņu apklusināju ar šokolādes sieriņu.
Hi

Kā tā sanāca: tauriņi vēderā parādījās tikai pēc 3šās reizes.
wii,,

Jā, tajā zāļu instrukcijā nu gan nebija pierakstīts, ka var uznākt milzīga vēlēšanās pēc kāda, ka vientulība ir neizturama un izraisa pavisam īstu zosu miesu (vai ādu). Tā nu es ēdu saldējumu, lai sajustos no iekšpuses vēl aukstāk un nožēlojamāk, bet tas, maita, garšīgs..