Ķirsīša · piedzīvojumi

Ak jel...šis laikam bija visdrausmīgākais mēnesis Ķīnā, man prātā nenāca, ka šitā var vienam cilvēkam neiet!!!
Tāda dzīves skola, bet labums, ka tagad zinu ko no ķīniešiem var sagaidīt, daži labi jau te smej, ka neko labu, bet man tomēr gribas ticēt, dažiem izņēmumiem...
Bet viss labs, kas labi beidzas - pat ja nācās atteikties no pāris cilvēkiem(šņuk, šņuk), toties tagad man šķiet, ka vietā ir nācis/kuši pāris daudz jaukāki. Vismaz pārmaiņas pēc smaidu kā pati saule un vienkārši prieacājos par mazajām lietiņām apkārt, piemēram, mazajaiem audzēkņiem, kas stundas laikā izdomā tā nemanot pielavīties klāt un iekost vai iedot pliķi un vienīgais, ko var izdarīt ir sāk smieties, pat ja sāp, jo uz 2 gadīgiem knēveļiem es nespēju dusmoties.
Vienvārdsakot priecājos, smaidu un esmu laimīga - atkal....