| |
[Nov. 1st, 2009|10:01 pm] |
šorīt piedzīvoju fantastisku rudeni Torņkalnā, saulains rīts, vēss, bet saules apsildīts. Beidzot diena sākās tik jauki, ar Zaņas miegaino sveicienu un gardas kafijas tasi. Rudenī kā jau rudenī uz ielām guļ sabirušās lapas, pa kurām ejot, gribas smaidīt un lēkt aiz priekiem gaisā. Ēnās vēl redzamas sarmas pēdas. Neskatoties uz ierobežoto šodienas brīvību, kas ieslēgta keponā un lapiņās, es beidzot atkal sajutos dzīva. Kaut vairāk būtu tik skaistu rītu.
vilcienā iegrimu grāmatā par Afganistānu un kad pacēlu acis aina pilnīgi izmainījusies- sajūta kā filmā Silent hill, viss pelēks, miglainss kā bez dzīvības, bet vieglāk bij strādāt.. pietam trakais Gīrs iegrābās 2 reizes
gandarījums arī šsovakar, esmu priecīga atkal mājās būt - kaut vai Rīgas |
|
|
