Balāde

es Na patīkot. jā, nu jau gadiem es zinu, ka mums ar viņu saskan i domas, i joki, i dejot un tā.. laikam ir, ir nojausma jau sen. varbūt viņš domā tiiiieši tāpat. nez kā viņam likās, kas notiek starp mani un smukpuisīti. pirms gada jau viņš atļāvās pat tādā nokaitētā situācijā izmest skarbu piezīmi par mani un smukp. likās, ka pats arī no sava pateiktā nevar nosēdēt vairs mierā. un tagad viņš liekas aktīvāks, vai ne aktīvāks, es nezinu, bet liekas tāds kā tuvāks. pēdējā ballītē uzturējās tā neko manā tuvumā ilgi, man jau ar patīk.

un ko tagad smukpuisītis, skrien visos brunčos iekšā, kad es esmu pilnīgi noslēgusies atkal un viņš iedomājas, ka ir mani uzvarējis un salauzis. mūžīgs karastāvoklis, izņemot tad, kad ir tuvība. bet pagaidām arī tuvu esot ir mūžīga neuzticēšanās līdz galam.
tikko vēl tik atcerējos par viņa lūpām uz sava pleca, kakla.. nu izraisa viņš iekāri, jā..

ar Na ir ērti, ja bija kaut kāda savstarpējā šautriņu mētāšana, tad liekas, ka tā ir pieklususi. tagad ir tā, nu, runā tikai skatieni. un arī ne visu.
kas par mazas meitenes melodrāmu. mazas meitenes melodrāma.