Balāde

ļoti patīk lēnie rīti, kad al ļauj man vāļāties ilgāk, noskūpstījis manu plecu, aiziet uztaisīt kafiju pie sava baltā, mazā kafijas galdiņa..un es caur miegainām acīm, matu pinkām pāri sejai, manu, kā vispirms skan viņa kustības, kā viņš kailajā torsā grozās, iesmej un joko, čubina man, savai mīļajai, kafiju..saule izgaismojusi istabu, esmu iepinķerējusies segā, bet par visu visvairāk izgaismo mūsu saskaņa, mūsu tuvums, kā garīgs, tā ķermenisks. un viņa teiktais - es tik ļoti Tevi mīļoju, mīlu un man nav bail to teikt, l. viņš sēž uz gultas malas ar balto kafijas krūzi, es esmu pazudusi starp viņa smaidu, viņa torsu, reibinošo kafijas smaržu un sajūtu gaisā, joprojām caur savām matu pinkām, bet piekļaujos, ieritinos al, noskūpstu viņa roku, plecu un lieku saprast, ka ir tikai mīlestība starp mums abiem, ir tikai šī mūsu realitāte. ahhh. un iepriekšējās nakts sekss bija pilnīgs. viss ir pilnīgs. un rīts turpinās viņam skaitot manas dzimumzīmītes. sākot ar tām, kas uz sejas, tad rokas, tad ķermeņa un kājām. es esmu viņa smarža, viņa lūpas, esmu viņa patvērums. al jūt mani kā savu un nebēg, viņš apbrīno mani, ir labāks, kā pats iedomājas, mēs esam vispatiesākie, kad viens ar otru, kad viens pret otru. al novērtē mani, īpaši, kad viņš manas ģimenes priekšā saka, ka viņš ir saticis to, kas viņam ir bijis jāsatiek, un, ka mēs esam divi no viena, kas ceļ viens otru. jo tā ir.

es atļauju, atļauju tam notikt :) receiving, receiving. loa.