no subject
stulbais cilvēku egoisms, tā egoisma deva ir vienkārši asinīs, vēnās, visās tajās aortās un kapilāros?
suns uz siena kaudzes/apjaut kaut kā vērtību, līdz to vairs nav iespējams dabūt/cilvēkam, maitai, ir svarīgi apliecināt savu egoistisko vērtību; līdzko cilvēks, kuram zini, ka kādu mirkli esi bijis svarīgs, kurš tiecies pēc tuvības,bet tev viņš ir skalā no -1 līdz 3.5, ir atradis dzīvē ko labāku kā mūžīgu gaidīšanu uz tavām pretjūtām,
lūk, tajā brīdī pēkšņi ir svarīgi apzināties, mēģināt sajust: " Hei, es taču joprojām esmu viņa skalā ~10!" vajag iebīdīt atpakaļ savu vietu tā, nu jau laimīgā, cilvēka ikdienā. grr, egoistiskā pašmīla liek pastiprināti vērot, gaidīt kaut kādus apliecinājumus savai vērtībai no bijušā pielūdzēja un tā tālāk un tā joprojām un vēl trakāk...
cilvēkam ir vienkārši brīžiem ļoti cūciska daba. un punkts.
:)