 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
kikmursis' Journal
Sāku justies mazliet pārslogota. Kaut kā ir par daudz, tikai nevaru saprast - kā? Darbs 1 (45 stundas nedeeljaa), darbs 2 (ārpus 45 stundām nedēļā),mācības (ar mājas darbiem, sesijām u.tml.), vīrietis (un līdz ar to ēstgatavošana, veļas mazgāšana, appuišošana...). Varbūt kāds var aizdot kādu drusciņu laika?
Vakar ārkārtīgi dīvaina sagadīšanās notika. Nepazīstams meitēns rakstīja savai draudzenei msg un netīšam uzrakstīja man. Sagadījās tā, ka mani sauca tāpat kā draudzeni, pie tam sakrita arī fakts, ko viņa savā msg pieminēja - viņa no savas draudzenes bija aizņēmusies tieši tādu grāmatu, kuru es kādam esmu iedevusi un nevaru atcerēties, kam īsti...:) Tā nu es arī pus dienu shtukoju, kas tas par cilvēciņu...Šitik dīvainas lietas sen nav notikušas...
Princeses saka:"Es gribu!", bet karalienes:"Man vajag! Un tūlīt!" (fabrikas Mario izteikums).
Kurā brīdī mūsu "gribu" pārtop par "man vajag"?
Sāp galva....:( Nespēju koncentrēties uz darbu.
Tā, akmens krita arī manā lauciņā (netieši no intervējamā puses). Es, redz, nepareizi stādoties priekšā, zvanot pa telefonu. Ha, tiesa jau gan, savu tautību un ģimenes stāvokli nenosaucu. Bet, ja es varētu iebilst...kamēr es nosauktu visus savus pričendaiļus (kas nemaz nav tik svarīgi šajā konkrētajā gadījumā), tikmēr paietu 5 minūtes un teicamā beigās tas, kuram es zvanu, jau būtu aizmirsis teicamā sākumu...Un vispār...
Atkal intervjū...Cik jocīgi tā sēdēt un klausīties, kā viens otrs nemākulīgi cenšas atrast ideālu darbinieku...Mēle niez iejaukties.
vai sapņi izraisa atkarību?
Uz galvas uzkrīt izdevība. Vai bieži tā gadās, kad domas enerģija materializējas? Tikai jāgaida tas īstais brīdis...Esmu apjukusi būtne ar izdevības radītu punu pierē.
he....Priekšniecība spriež, pēc kādiem kritērijiem pieņemt jauno darbinieku...Hmmm....manuprāt, neviens tāds vēl nav dzimis, kas piekristu tādiem noteikumiem....Bet nu lai jau cilvēki mēģina....
Ārā ir pavasaris. Pēc kā es to spriežu? Pēc putniem. Cik labi, ka aiz mana loga ir liels koks. Pēc tā es nosaku gadalaikus. Ziemā manu darbu regulāri vērtēja viena pelēka būtne - vārna, par Klaudiju nodēvēta. Vasarā bites pa liepziediem ducinās. Rudeņos logu vaļā nevar atvērt - lapas lido ciemos. Bet pavasaros....Vakar strazdu bars izvēlējās nomesties tieši šajā kokā. Tādi melni, spīdīgiem knābjiem. Aizvakar dzenis uzsāka pavasara profilaksi - klaudzinājās kā negudrs. Par zīlītēm un zvirbuļpuikām pat nerunāsim...Jā, pavasaris klāt...:)))