| |
[Jul. 18th, 2007|01:18 am] |
un nesaprotu...
nu, kur man tā tendence rodas?
atkal saskaroties, savērojoties -
tāds stulbums, kautkāda spēle, izlikšanās...
bļin, nu, kur es uz tādiem durakiem uzraujos -
uz tādiem no sērijas - es kruts, es foršs, nu meitene pārdzīvo, bet nekas - vēl jauna...
un pašam tā nespēja gremot un sagremot ik solī un kustībā,
kas tiek maskēta ar skaļiem saukļiem - "es vīrietis - mākslinieks", "es vīrietis - vīlies laulībā", "es vīrietis -trauma", "es vīrietis - vientuļieks"...
bļin, vīrieti, ej d***t, un nāc atpakaļ , kad būsi atbrīvojies un ticis ar sevi kārtībā...
vot, esmu dusmīga un viss. |
|
|