|
Jul. 18th, 2007|01:18 am |
un nesaprotu... nu, kur man tā tendence rodas? atkal saskaroties, savērojoties - tāds stulbums, kautkāda spēle, izlikšanās... bļin, nu, kur es uz tādiem durakiem uzraujos - uz tādiem no sērijas - es kruts, es foršs, nu meitene pārdzīvo, bet nekas - vēl jauna... un pašam tā nespēja gremot un sagremot ik solī un kustībā, kas tiek maskēta ar skaļiem saukļiem - "es vīrietis - mākslinieks", "es vīrietis - vīlies laulībā", "es vīrietis -trauma", "es vīrietis - vientuļieks"... bļin, vīrieti, ej d***t, un nāc atpakaļ , kad būsi atbrīvojies un ticis ar sevi kārtībā...
vot, esmu dusmīga un viss. |
|