| Varenie sapņi |
[8. Okt 2009|12:20] |
Šonakt nu atkal bija viens no spilgtākajiem un interesākajiem kopš kāda laika. Sapnī es ciemojos pie mammas un māsas, un mēs ēdām kaut kādas puslīdz svinīgas pusdienas. Kad bijām paēduši un papļāpājuši, atnāca mūsu ar māsu kopīgs draugs un paziņoja, ka tā kā būtu laiks taisīties un iet. Jāiet uz māsas un viņas klasesbiedrenes kāzām.
Protams telpa pilna ar mūsu radiem un draugiem, atnāca arī klasesbiedrenes tante (manis izdomāta, šīs klasesbiedrenes radus nezinu vispār), un sabāra klasesbiedreni par to, ka viņa ir lezbiete. Mana māsa tikām izskatījās ļoti neveikli, tā it kā viņa nebūtu laimīga, ka klasesbiedrenes ģimene viņu nepieņem. Kad tante apsēdās vietā, klasesbiedrene pateicās manai māsai, un teica, ka jāsāk īstais pasākums.
Tajā brīdī, apmēram reizē ar to, ka kaut kāds man nepazīstams puisis piecēlās un gāja uz priekšu pie klasesbiedrenes, un mana māsa smaidīgi gāja prom no telpas priekšgala, es sapratu, ka tas viss bija plāns, jo māsas klasesbiedrene negribēja atzīties saviem vecākiem, kuru puisi viņa grasās precēt, bet gribēja, lai viņi būtu klāt, tāpēc viņa sadomāja nošokēt vecākus pilnībā, lai tas puisis būtu viņiem pieņemams.
Apmēram tad mūsu ar māsu radi no telpas bija pazuduši un es pusnomodā mēģināju izdomāt, kā tas dzīvē varētu darboties, kā viltotās otras līgavas radus aizdabūt prom no kāzām, kur viņiem nav nekā interesanta, it īpaši, ja viltotā līgava (šajā gadījumā mana māsa) visticamāk ir uzaicināta arī uz īstajām kāzām. Un vēl es domāju, cik mīļa ir mana māsa, ka viņa ir gatava izpalīdzēt draudzenei, pat tad, kad tad nostāda viņu neveiklā situācijā.
Vispār sapnī bija arī interesantas plastmasas figūriņas no Batman spēles, bet tās vienkārši (nomoda) mani izklaidēja un nekādi neiespaido šo stāstu, tāpēc par tām pārāk nestāstu. |
|
|