Rīta pastaigas laikā, apstājoties pie ceriņu krūma Tu izmisīgi sāc meklēt laimi. Netērē laiku - laimi ceriņu krūmos neatrast. Paši vien esam savas laimes kalēji. Un ko nu, kārtējā lielā kļūda pieļauta, atrisinājuma nav - un viss lēnu garu iet lejā pa burbuli. Uzkāp lielajā smilšu čupā nakts vidū, apgulies un vēro zvaigznes, kad zem Tevis ir tikai tūkstošiem akmeņu, smiltis un peldvieta. Visas problēmas spiež Tevi pie zemes, cik vien zemu var. Es labprāt atgrieztos atpakaļ bērnībā, kad biju maza, un man nekas nerūpēja. Dzīvoju burvīgā pasaulē ar lellēm un pasakām. Man laikam ir beidzot pienācis laiks iet.. Saldus sapņus. Rīt saule lēks daudz spožāka un siltāka.