Manai mātei laikam ir kaut kāds radars iebūvēts, lai uztvertu manu pašsajūtu. Jo dienās, kad man ir besis un skumji, viņa izturās un runā pavisam normāli, pat draudzīgi. Bet, kolīdz man atkal ir labs noskaņojums un viss ir forši, tā viņa dara visu, lai es atkal justos sūdīgi. Forša dzīve, ne?