Šodien ir baigais besis. Neko un nevienu negibu.. ne redzēt, ne runāt. Arī ar viņu ne. Jo īpaši ar viņu. Man apriebusies šī situācija.
Jā, es gribu viņu savā dzīvē, bet esmu mazliet nogurusi no telefonsarunām vien. Turklāt tie ir tikai vārdi.. Man vienalga, ka viņš saka, ka grib mani, ka pietrūkstu, ka gribētu tā un gribētu šitā... Nekas cits jau bez runāšanas nenotiek..
Un tā vien šķiet, ka viss ir pret mums, jo ikreiz, kad plānojam satikties, kaut kas pajūk un tikšanās nenotiek. Jau kuro reizi.. Es tā vairs nevaru un negribu. Jā, varbūt kārtējais mirkļa vājums, bet tā nu šobrīd jūtos, neko darīt..
Man darbu vajag... Ļoti, ļoti vajag darbu!!!