Tukša vieta.
May 6th, 2010 (03:18 pm)
Jā, tieši tā. Šķiet, tieši tas es viņam esmu. Jo es neesmu pat tā vērta, lai uz manis paskatītos, kad ieeju pie viņa istabā. Pastāvu durvīs minūti, situācija nemainās, un es aizeju, aiztaisot aiz sevis durvis. Viss.
Viņš pēc tam iziet.. nedaudz ceru, ka ienāks pie manis un vismaz pajautās, ko gribēju.. nekā. Dzirdu, cik steidzīgiem soļiem viņš dodas atpakaļ pie sava datora..
Un es atkal/joprojām esmu nekas..
Jau otro dienu esmu visai dziļā depresijā.
Ak, cik ļoti es gribētu izrauties no šī stāvokļa, bet nepietiek spēka. Nav, kur to smelties..
