Skumjā diena

Uznāca skumjas. Nobirdināju pāris asaras.
Vienkārši sirsniņa sasāpējās par savu vientulību.
Ļoti, ļoti gribējās vienkāršu apskāvienu, samīļošanu, otra cilvēka siltumu blakus. Tik ļoti, ka pat iegāju istabā pie viņa.
Nevajadzēja iet. Es taču zināju, ka viņš sēdēs pie sava debīlā kompja un pat nepagriezīs galvu uz manu pusi.

Es gribu prom. Gribo to visu izbeigt. Varbūt tādēļ esmu sākusi revidēt savas mantas, lai aizmestu prom visu lieko. Zemapziņa darbojas.

Mani vajag samīļot. Ļoti vajag..