ūuuu... sen te neesmu bijusi.. :)
kad man vēl bija darbs, te bija lieliska iespēja izlādēties, paust savas emocijas. Nu jau krietnu laiku neprasās.
Tomēr tagad, iespējams, atkal biežāk te iegriezīšos, jo datoru pārnesu uz otru istabu. Tā teikt, iespēja rosīties nebaidoties, ka pieķers :))

Ir tāda neliela dusma - manējais neatbild uz telefona zvaniem, un tad nu draugi un radi zvana man, lai noskaidrotu, kur viņš ir, ko viņš dara un vai varu nodot viņam ziņu. Un es, zinot, ka viņš otrā istabā ar visām maņām ir iekšā spēlē, nezinu, ko atbildēt. Nē.. zinu gan! Es draugiem tā arī saku, ka viņš pārāk aizņemts ar spēli, lai atbildētu uz saviem zvaniem. Tikai neērti par to nez kādēļ ir man, nevis viņam.

Esmu atkal nomainījusi imidžu. No blondīnes pārtapu sarkanmatē. Un manējais, to ieraugot, vien noteica: "un kas tas tev uz galvas?". Grrrrrr...
Nesen lasīju atziņu, ka sieviete, ja viņai vajag atgūt spēkus un pārliecību par sevi, krāso tumšus matus. Kad viņa atkal jūtas pašpārliecināta, viņa atgriežas pie gaišas matu krāsas. Ņemot vērā šo, es laikam ilgi būšu tumšmate. Ja vien, protams, neieviesīšu sev kādu izklaidi savas pašapziņas celšanai.. ;)

Skumji, ka gada pēdējā dienā esmu tik pesimistiska, bet labāk šodien, nekā rīt :)