Smagas pārdomas - būt vai nebūt
Šodien ļoti sāp.
Atkal galvā raisās domas par aiziešanu no viņa. Būtībā es cenšos nedomāt, kādi būtu plusi, to izdarot, bet tie būtu pavisam noteikti. Pirmkārt - nekādu datoru!!!
Atceros, kā bija sākumā.. sākumā viņš datorspēles nespēlēja. Precīzāk: spēlēja, bet es par to nezināju.
Ja vēl tās būtu vieglās izklaides tipa flash spēlītes, bet nē - uz pilnu klapi iet The Abyss, Counter strike un tamlīdzīgas. Šim sarakstam kādu laiku ir pievienojies arī Travian. Turklāt tieši Abisā viņš sēž visu brīvo laiku pēc darba. Kā atnāk no darba, tā pie kompja! Un tad sarodas viņa draugi, ar kuriem caur skaipu apspriež statēģijas, plāno būvēšanas un vēl sazin ko. Un tā līdz divpadsmitiem, vieniem naktī. Spēlētu vēl ilgāk, ja nebūtu nākamajā rītā uz darbu.
Prasu viņam - kas tur ir tāds, ka nevari atrauties? -"Mums te savas varkas". Kādas varkas?-tā ir virtuāla pasaule, ilūzija. Tā ir neīsta pasaule, kuru tur būvē. Labāk izdarīt ko interesantu reālajā pasaulē! Pretī vien kluss šņāciens.
Plus vēl apvainojās, ka seksu nedabūja - bija pat gājis mazgāties, cerot, ka man sagribēsies. Ha! Nekā nebija!
Tā nu ir - dārgais visuvarenais beidzot nakts vidū atrāvies no kompja un nez kādēļ iedomājas, ka es to vien daru kā gaidu viņu, turklāt esmu jau gatava tai pašā acumirklī, kad viņam sagribās!!!!
Riebjas. Patiesībā seksu vispār vairs negribās.
Es viņam saku, kas man nepatīk, bet viņš nedzird. Negrib dzirdēt.
Es gribu kādu, kuram es būtu kas vairāk par privāto pavāru, apkopēju, veļas mazgātāju, nepieciešamo preču iepircēju, rēķinu apmaksātāju un seksu rokas stiepiena attālumā.
Bet bijušais man draugos nupat atsūtīja jāņzāļu pušķi.. Viņš man bija īpašs.. Cilvēki viņam apkārt bija īpaši.. Un es kopā ar viņu jutos īpaši..
Gribu vēlu jo vēlu ierasties mājās. Pieļauju domu, ka iešu prom no biroja, kolīdz šefs aizbrauks uz tusiņu. Ja vēl izdotos pierunāt Lieni aizbraukt kopā ar mani uz Jūrmalu un izdzert šampi - vispār būtu ideāli, citādi es viena pati tai pludmalē pat pusstundu nenosēdēšu :)
