Nupat nodomāju, ka nebūtu nemaz tik traki dzīvot vienai, bez vīrieša/vīra (lai neprec ar`, bļin - iztikšu!). Tātad, ja nu patreizējās attiecības zūd (tfu, tfu, tfu pār kreiso plecu), turpmāk neko nemeklēt un nejauši uzradušos gribētājus konkrēti atšūt. Vēl tik vajag otru bēbi, un ar to pietiku, ne? :))
Bet, no otras puses... man ir bērns... Un ir taču zināms, ka vientuļās sievietes bērnu otrajām pusītēm kļūst par riktīgām suņanaglām, jo ir vienas un visu savu uzmanību, enerģiju veltījušas bērniem vien...
Skaidrs, šis lēmums vēlreiz kārtīgi jāapdomā! :)))