Vakar vakarā raudāju.
Joprojām sāp tā viņa bijušās vēstule. Par apmelojumiem, par draudiem un par to milzīgo naidu, kas no tās jūtams. Jo īpaši sāp viens teikums, jo tikai mani tuvākie zin, kāpēc ir tā, kā ir. Turklāt tā tēma man sāp pati par sevi.
Un vēl sāp, ka ir viens kolēģis, kurš visas tās nepilnīgās un līdz ar to galarezultātā aplamās ziņas viņai pienes..