Stulbi!!! Es cenšos, strādāju, cik nu varu, bet to vien dzirdu kā kritiku! Agrāk manam šefam vienmēr atradās pa labam vārdam, bet tagad.... viņš labo neredz, tik kritizē. Būtu viņš pats pamēģinājis te normāli pastrādāt, tad saprastu, ka tas nav tik vienkārši.
Piemēram, kad esmu darbos līdz ausīm (un tas apkārtējiem ir skaidri redzams), atrodas pa kādam apvainotajam, kuram aptrūkusies kafija vai roku dvieļi. Un tad nu cilvēks stāv, šoka pilnām acīm uz mani lūrēdams un nesaprot, ka man tas tai brīdī rūp vismazāk. Jo tas nav mans pamata pienākums - es tikai izpalīdzu.
Un, kad veči sanāk lielajā kabinetā "sarunāties"... tad es pat savas domas nedzirdu!

Stulbi, stulbi, stulbi..