Mīļajam tikai trešā diena jaunajā darbā, un es jau apzinos, ka nebūs viegli arī man.
Vakar, piemēram.... steidzos pēc darba uz māju, jo zinu, ka jāpagatavo vakariņas plus vēl viņam nākamās dienas pusdienas līdzņemšanai. Nu, un ne jau katru dienu var dot līdzi sviestmaizes vai veikala gatavos salātus. Apniks. Kamēr visu sadarīju pa virtuvi, vakars klāt un bezspēks arī. Bikšu salāpīšanai spēka nepietika.
Un tas ir tikai sākums... rudenī dēls sāks skolas gaitas...
Secinājums viens: vai nu pieradīšu, vai nobeigšos :)