Man jau šķiet, ka viss ir kārtībā. Bet manējais tā sadomājās par grūtniecību, ka man tagad tā jocīgi...
Takš nopirka vakar testu. Un, neskatoties uz maniem protestiem, ka tas nav vajadzīgs, mīļotais izrādīja pastiprinātas rūpes par mani pat nezinot iznākumu. Tā vien šķita, ka viņš ir sajūsmā no domas vien par tādu varbūtību. Un, zini... man sagribējās, ļoti, ļoti sagribējās, lai tas bērniņš jau būtu ceļā pie mums.
Domāju, ka tas būs nākošgad. Vismaz tā esmu iecerējusi :) Tad vecākais sāks iet skolā, un man nebūs jāmeklē pirmklasniekam pieskatītāja, kamēr būšu darbā :))) Pamatots aprēķins, ne? :))))