Cīnos tagad ar auto pirkšanas lietām. Ir jau vienkārši skatīties sludinājumos un priecāties par cenām, aprakstiem, bildītēm un visu procesu kopā. Bet... kad sākas reāls process, tur tā jautrība beidzas (vai tieši otrādi - sākas)..
Zvanu un prasu, vai nav jau nopārdota.
Vienojos par tikšanos.
Meklēju gudra izskata veci (ja paveicas - arī zinošu auto lietās), kurš var atbraukt man līdzi uz pirmo apskatīšanu.
Tiekos un uztraukumā ne tikai daudz runāju, bet arī daudz ko lieku un nesakarīgu runāju.
Ieraugu iecerēto auto, iesēžos tajā un saprotu, ka nav īsti tā sajūta, ka tieši to auto man vajag un man patiks.
Lai tehniskie jautājumi apietu prātu, vienojos par tikšanos servisā.
Tiekamies, bet tik un tā kaut kas iekšējā sajūtā nav, kā vajag. Smuka, bet nevelk pie tās.
Ieraugu sludinājumos citu auto.
Zvanu un prasu, vai nav jau nopārdota.....
... un atkal viss sākas no jauna..
ņu man līdzi bija tētis - un tas ta kā izskatījās nopietni :) noteikti vajag izbraukt - paklausīties, vai nav kādi trokšņi, vai radio skan, kāda kvalitāte (nu man tas bija svarīgi, jo braucu diezgan lielus gabalus) un es tomēr mēģinātu sameklēt līdzi (vai vismaz uz konsultāciju) kādu, kurš saprot no mašīnām kaut ko.