pēdējās trīs dienas bija perfektas. kāpēc es vienmēr jūtos tik slikti, kad viss ir beidzies?
January 6th, 2018
January 5th, 2018
January 1st, 2018
2017. gads
512 kafijas krūzes
149 reizes sekss
630 zelējamā tabaka
588 cigaretes
149 reizes sekss
630 zelējamā tabaka
588 cigaretes
December 31st, 2017
December 30th, 2017
pēc tā, cik ĻOTI labi es dzirdu visu, kas notiek kaimiņu dzīvoklī, paliek neērti, saprotot, ka viņi tik pat labi dzird, ar ko nodarbojos es
December 22nd, 2017
Es mūžam atcerēšos 2010. gada 10. oktobra plkst. 10:10, 2011. gada 11. novembra plkst. 11:11 un 2012. gada 12. decembra plkst. 12:12
December 21st, 2017
December 20th, 2017
skolas apkopēja jau 30 minūtes man apkārt izliekas, ka kaut ko mazgā, lai tikai būtu attaisnojums komunicēt ar mani par kaut kādu galīgāko sūdu. par spīti tam, ka man ausīs ir austiņas
December 6th, 2017
no rīta kasieris 5 minūtes skatījās uz manu identifikācijas karti un rēķināja, vai man tiešām ir 18. beigās pajautāja - ''tev šodien ir dzimšanas diena?'' Nē, viņš jau noteikti to nemanīja uz mana ID, kur ir rakstīts 06.12. besī tās mazās sarunas, vēl jo vairāk ar kasieri no rītiem, kad man ir jāsteidzas uz auditoriju.
December 1st, 2017
Mēs stāvējām zem veca koka dzelzceļa tilta un skūpstījāmies, kamēr ārā maģiski sniga. Gluži kā pasakā. Ja atskaita aukstuma sajūtu un vēju.
November 24th, 2017
šodien pienāca tā diena, ko mēs slepus plānojām jau kādu mēnesi. sameloju mammai, ka ciemos nāks jūlija, šī sāka strauji mazgāt, gatavot ēdienu un visu pārējo. tad aizgāju pretī patiesajiem ciemiņiem - abām māsām un tantei. patīkami bija redzēt pārsteigumu mammas sejā. kad māsa whatsapp jautāja, ko gribu dzimšanas dienā, pa jokam pateicu, lai atved metilspirtu. šī izvilka no kofera baigo šņabja pudeli, tik dīvaini saņemt kaut ko tādu no ģimenes locekļiem. kā agrīnā dzimšanas dienas dāvana. tante uzdāvināja sudraba ķēdīti, patīkami arī tas, vismaz būs uz mūžu kā atmiņa no jaunības. dzērām baltvīnu, ēdām wok un skatāmies bildes.
November 4th, 2017
šis novembris ir pēdējais pēdējo 17 gadu laikā, kad esmu vēl bērns. man nepatīk.
October 28th, 2017
dzīve
Pēc kārtīga pisiena aizgājām gulēt, bet tad man sākās kārtējā klepus lēkme, kas man jau ir katru vakaru kādu nedēļu, kopš saslimu. Iedzēru vēl vienu dozu ar klepus sīrupu un nepalīdzēja ne sūda, pat nezinu, kādā veidā klepus sīrupu palīdz, ja runa ir par niezošu kaklu. Aizgāju uz vannasistabu, lai otram netraucētu ar savu regulāro klepošanu līdz gandrīz vēmienam un sēdēju tur kādas 10 minūtes, līdz mani izbiedēja jeb atnāca pārliecināties, vai es vēl neesmu miris. Izdomāju, ka man vajag karstu ūdeni, lai vismaz kaut kā nomērdētu to klepus perēkli kaklā. Par cik šajās mājās tējas/kafijas un nekā tāda nav (nesaprotu, kā tā var dzīvot), šobrīd sēžu pie loga, klausos lietus skaņās un dzeru karstu ūdeni ar citronu un cukuru. Bet tagad vismaz var kaut ko atklepot - nav tā kā bija šo nedēļu, kad vienkārši sauss klepus un šķiet, ka tu vienkārši noasiņosi no klepošanas pārdozēšanas.
October 17th, 2017
šobrīd dzeru tik rūgtu tēju, ka šķiet, ka sāks augt ūsas barības vadā
October 16th, 2017
''Ai, gan jau nākamreiz rīkošos citādāk.''
''Ak... nākamās reizes nebūs? Ak... tas bija viss?''
Joptvaj, kaut es būtu zinājis to, ka šī ir vienīgā reize un iespēja, kad eksistēju kā runājošs mērkaķis kosmosā, labākajā vēstures punktā kā gudrākā būtne uz planētas, izmantojot, bļin, maģiju katru dienu kā, piemēram, internetu un reaktīvās lidmašīnas, un viedtālruņus, ar pieeju visām cilvēces zināšanām pirkstu galos un iespējām runāt par to, cik forši ir dzīvot. Ja es būtu zinājis, varbūt es tik ļoti neuztrauktos par to, ko citi domātu un par viņu sūdainajām dzīvēm, varbūt es būtu pavadījis vairāk laika, veidojot labu mākslu vai būdams zinātnieks vai iemīlējies, vai vienkārši neesot kretīna gabals. Ak, kaut es būtu zinājis.
Lai gan es to visu zināju, bet es vienkārši nevēlos par to šobrīd domāt. Tāda ir tā dzīve.
October 15th, 2017
nevaru izdomāt - iet gulēt vai pagremdēties bērnībā un uzkapāt The Sims 2. ja iešu gulēt, tad tāpat neaiziešu gulēt, bet 4 stundas klausīšos podkāstus, vārtoties gultā tumšā istabā. ja tomēr kapāšu The Sims 2, tad tāpat apniks pēc stundas un tāpat pēc tam 4 stundas vārtīšos gultā un klausīšos podkāstus. bet stunda mazāk miega, domāju, neko diži neietekmēs, jo tāpat rīt sāku 12:15. un kāpēc es šo rakstu?
ā, man vairs nav gari mati. biju saņēmies iet pie frizieres nodzīt pliku, bet friziere palika nelaimīga un teica - atstāj vismaz kaut ko augšā, jo kad ataugs, izskatīšos pēc mikrofona. es zināju, ka tā nebūs, ņemot vērā to, cik biezi un ne-sausi mani mati ir, bet tāpat paklausīju un nemaz nenožēloju. īstenībā jūtos ievērojami labāk - varbūt kaut kādas izmaiņas sevī pašā bija tas, kas man bija vajadzīgs? bet antidepresanti jau ir izrakstīti, dzeršu arī. :)
ā, man vairs nav gari mati. biju saņēmies iet pie frizieres nodzīt pliku, bet friziere palika nelaimīga un teica - atstāj vismaz kaut ko augšā, jo kad ataugs, izskatīšos pēc mikrofona. es zināju, ka tā nebūs, ņemot vērā to, cik biezi un ne-sausi mani mati ir, bet tāpat paklausīju un nemaz nenožēloju. īstenībā jūtos ievērojami labāk - varbūt kaut kādas izmaiņas sevī pašā bija tas, kas man bija vajadzīgs? bet antidepresanti jau ir izrakstīti, dzeršu arī. :)
October 13th, 2017
vakar apēdu laikam puscīsiņu un šodien pringles. nav tā, ka es negribētu ēst, bet es negribu ēst tik ļoti, lai ietu pēc ēdiena. piemēram, ja man priekšā uzrastos ēdiens, es to noteikti apēstu, bet lai pats ietu kaut ko taisīt.. nav vērts
October 11th, 2017
September 28th, 2017
Pabrīdini mani, pirms izlem trešdienas vakarā piedzerties.
- Vakardiena bija ļoti slikta diena. Ko es pateicu, kas Tevi aizskāra?
- Pārsvarā tas, ka Tu pateici, lai es izbeidzu ar neīstas līdzjūtības izrādīšanu, kad es pateicu, ka Tu man rūpi. Arī tas, ka Tu pateici, ka vēlies izdzēsties no Snapchat un, ka Tev nepatīk cilvēcisks kontakts.
- Es negribēju Tevi aizskart, piedod. Es to biju domājis vispārināti, vienkārši dažreiz mani izved no pacietības tas, ka cilvēki uzskata, ka viņiem ir jāizrāda līdzjūtība un neīsta empātija, kad es jūtos slikti. Cilvēki to dara pārsvarā tikai pieklājības pēc. Par Snapchat - arī tas nebija domāts par Tevi. Vienkārši es neredzu jēgu tam, ka man ir ''streak'' ar kaut kādiem 20 cilvēkiem. Tas ir nogurdinoši un bezjēdzīgi. Tajā pašā laikā es arī uzskatu, ka patiesībā ir mazliet skumji, ka mēs tik daudz laika pavadām, runājot Snapchat kā divi pusaudži. Un kad mēs satiekamies, ir tikai sekss. Un mazās sarunas.
Par cilvēcisku kontaktu - Tu ļoti labi zini, ka man patīk būt ar Tevi, pieskarties Tev un just Tavu smaržu. Pat nezinu, kādēļ es to pateicu, gan jau arī tas bija domāts vispārināti.
- Paldies. Saprotu arī to, ka biji alkohola reibumā un neatradies no labākajiem stāvokļiem garīgā ziņā. Lūdzu, nenoraksti visu veidu empātijas izrādīšanu kā tikai pieklājību. Var arī gadīties, ka cilvēkiem patiesi rūp. Es teicu - Tu ar mani vari runāt, ja kas lēcies. Tu atbildēji, ka nevēlies runāt par tādām lietām, kad esi pie manis. Kā arī, Tu varētu ar mani parunāt, pirms izlem trešdienas vakarā piedzerties.
- Kādēļ gan? Kāda atšķirība no trešdienas vai piektdienas?
- Es domāju, ka man tas nav jāsaka. Kā arī, vienam dzert nav normāli.
- Tad dzer kopā ar mani. Un es biju ar draugiem, par kuriem viņai nemaz nav ne jausmas.
- Ar to jaunu zālītes grupiņu?
- *dīvaini paskatās*
- Es vienkārši uztraucos.
- Tev nav jāuztraucas.
- Ak, vai esi par to pārliecināts?
- Jā, esmu piedzīvojis trīs pasaules karus, tādēļ nedomāju, ka neliela novirze no normalitātes man nodarīs skādi.
- Tāds iespaids, ka Tev ir vienalga par visu.
- Man nav vienalga par Tevi. Un nikotīnu. Man tas ir pietiekami, paldies.
- Un Tu nespēj saprast to, ka tieši tas mani tik ļoti biedē?
- Nē, kādēļ?
- Man arī nav vienalga par savu nākotni. Es pat telefona piezīmēs esmu ierakstījis - ''vai nu es būšu ārsts, vai arī es veikšu pašnāvību''.
- *asarainām acīm* Un Tu nesaproti, kādā pozīcijā Tu mani nostādi? Kas būs, ja, Dievs pasarg, mūsu starpā nekas nesanāks? Vai Tu uzskati, ka nikotīns Tev palīdzēs eksistēt?
- Es nesaprotu, ko Tu ar to domā. Jebkurā gadījumā nākamgad es dodos uz Latviju, kā Tev šķiet, kas notiks?
- *pauze*
- Īstenībā es atsakos par to pat domāt.
- *pauze*
- Vai tagad Tu saproti, kādēļ man nepatīk cilvēkiem stāstīt par savām problēmām? Ja man par tām nav jārunā, tad man pašam arī vieglāk ir eksistēt.
- Es vienkārši nevēlos, lai Tu visā padodies. Rodas iespaids, ka Tu nemaz neesi ieinteresēts palīdzībā vai tajā, lai lietas ietu uz labo pusi.
- Tas nav tik vienkārši, kā Tev šķiet. Kad man bija 14, man bija nozīmēta psihoterapija. Terapeite pateica, ka es visu atlikušo dzīvi būšu pesimists/reālists. Un ka es uzaugu pārāk ātri. Tādēļ arī man ir problēmas komunikācijā ar vienaudžiem.
- Es nepārzinu Tavu dzīvesstāstu pietiekami labi, lai pateiktu ko vērtīgu. Bet kā būtu, ja es būtu tas cilvēks, kuram klātos slikti? Vai Tev par to būtu vienalga? Un vai Tu nevēlētos, kaut Tu varētu kaut kā palīdzēt?
- *smejas* Man viss ir kārtībā.
- *dīvaini paskatās*
- Nav tik traki. Vienkārši nedomā par to. Es arī par to nedomāšu un man klāsies labāk. Ceru, ka nenožēlo savu izvēli, kad nolēmi uzsākt lietas ar mani.
- Es nenožēloju, ka ''ņemos'' ar Tevi. Zinu, ka tas izklausīsies ļoti cliche, bet man ļoti rūp cilvēki, par kuriem man nav vienalga. Ja Tev tas palīdzēs, tad es centīšos par to daudz nedomāt.
- Es vienkārši vēlos Tevi noskūpstīt un aizmigt ar Tevi azotē.