Ārā ir jauks laiks - tātad ir jābūt arī jaukais dienai?

Kā tad...

Es nesaprotu, kāpēc viņa mani moka... Vai tad nav vienkāršāk uzreiz pateikt "atšujies, mums nekas nesanāks"?

Es aizgāju... pēc šokolādes...

Pavasaris ir klāt! =)

Vai personības dalīšanās ir kaitīga veselībai?

Vakar visu dienu nogulēju virtuvē uz dīvāna, skatīdamies televizoru... Bija tīri labi, tikai no šādas nodarbes arī nogurt var...

Trolejbuss - starplanētu satiksmes līdzeklis, kas lēnā garā braukā šurpu turpu pa viskautkurieni.

Man ir iestājies dzīves apnikums... Veselu nedēļu nespēju neko sakarīgu darīt...

Cik gan patiesība maz vajag, lai justos labi... Aizgāju paelpoju svaigu gaisu, nedaudz papļāpāju un pajokoju ar cilvēkiem... Un, lūk - dzīves prieks manī atgriežas! =)

Kāpēc visi cilvēki iemīlas un jūtas laimīgi, bet man šī sajūta rada tikai sāpes un bailes?

Es šodien sapratu, ka es vienkārši nespēju nevienam izkratīt savu sirdi... Jo citādi es sagraušu savu tēlu - mūžīgi dzīvespriecīgais cilvēks, kuram nekas un nekad nekaiš...

Iemāciet mani nedomāt...

Iekļuvu vakar pirmajā savā autoavārijā...

Vai vecāki var būt mani labākie draugi un vai es varu viņiem uzticēt visu, kas man uz sirds?

Jau ilgāku laiku mani nekādi svētki nespēj rosīt prieka sajūtu - tikai uzglun kaut kas līdzvērtīgs depresijai...

Hm... Kaut kāda mistika... 22. maršruta trolejbusi vienkārši sastājās rindā un stāv...

Papildināts:
Hm... Izrādās, ka stāv ne tikai trolejbusi, bet arī citi lielgabarītu braucamrīki - autobusi un arī atkritumu mašīna. Visam par vainu ir 11. trolejbuss, kas stāv ielas visu un bloķē visu kustību...

Vēlreiz papildināts:
Nu re... Atbrauca ceļu policija un traucēklis tika ātri novērts - ceļš atkal ir brīvs.

Tās sniegpārslas krīt parāk ātri...

Es vienkārši jūku prātā...

Šī nakts būs gara...

Viss... Es braucu...

Kā var paātrināt laiku?