k
keeper
:

Jūlijs 2010
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

k [userpic]
...

Ziniet? Šī sajūta ir neaprakstāmi riebīga...

Starpcitu, tagad viņa vēl uzdrošinās teikt, ka neko jau īsti nevar zināt - "vēl viss jau arī var mainīties"... Vai viņai skaidrs, ka šitā viņa tikai spļauj cilvēkam dvēselē - manā dvēselē...

Comments

Jā... Es tiešām nezinu riebīgākas sajūtas par šo...

Pat nodevība salīdzinājumā ar to ir tikai patīkams pārdzīvojums...

Es dzīvoju... Es tikai cenšos atbrīvoties no šīm emocijām...

Nemaz nav jau tik grūti! Es jau nāku pie samaņas ;)

Es jau nenoliedzu, ka vai mainīties var viss...

Bet šajā situācijā tas skanēja apmēram tā: "es jau nezinu, kas man ar to otru sanāks, tāpēc Tu nekur nepazūdi - varbūt noderēsi kā rezerves variants"...

neizlēmība. šķiet, ka arī tev tā piemīt.

Piemīt! To noliegt es nevaru. Bet domāju, ka tam par vainu ir dzīves pieredzes trūkums.

var daudz ko pieredzēt, bet apņēmību neiegūt.
piesēdies pie galda, paņem papīra lapu un saliec + un -. brutāli, bet iedarbīgi. un pieņemot patiesu lēmumu iestājas miers. un galvenais - pārstāj gaidīt - gaidīšana izraisa niknumu un tas vēl nevienam nav nācis par labu. izdomā, ko tu vari darīt lēmuma labā. darbojoties rodas prieks.

Šoreiz savu lēmumu es pieņēmis - tagad viņa ir tikai viena no pagātnes.

Viņa izdarīja savu izvēli, es cienu viņas izvēlis. Viss un šis stāsts ar to beidzas.