atmiņas. palaid slikto vējā.

pūķis Bailulis neliek mieru?

Nesanāk... Man jau izstrādājies refleks...

varbūt tu par varu iemīlies?

Atvaino... Nesapratu jautājumu. :(

varbūt tev baigi gribās iemīlēties un prāts tā arī strādā - iemīlas jebkurā kaut kādiem izveidojušamies standartiem atbilstošā būtnē... bet sirds baidās un sāp.

ai, nu man šodien pārgudri gribas runāt..

tas vienkārši notiks. kad būsi gatavs.. :))

Jā... Tieši šis skaidrojums man šķiet viss precīzākais...

bet nepieņem svešos skaidrojumus. es taču tevi nepazīstu. veido savu.. :)

Pie šī secinājumu es jau biju nonācis pats, bet nevēlos to pieņemt - vismaz ne šoreiz...

hi. es tāpat - negribu gaidīt - visu un uzreiz! :))

Tīri cilvēciska vēlme! =)

bet tavā gadījumā tā jau ir pašnāvnieciska vēlme sagādāt sev sāpes..
to par cilvēcīgu nenosaukt.. :)

Hm... Tu man liec aizdomāties, skatoties uz šo visu no cita skatu punkta...

pati nesen kļūdījos naida jautājumā.
bija viens cilvēks, par kuru domāju, ka ienīstu viņu tik ļoti, ka drebuļi uzmetas tik iedomājoties. bet tad vienā brīdi sapratu, ka kļūdos.. daudz vairāk es ienīstu pati sevi. tad bija šoks. to atklājot un saprotot, apzinot kā patiesību, neienīstu vairs ne to cilvēku, ne sevi tik vairs..

kaut eksperimenta pēc, kaut vienreiz salauz to savu iepriekšpieminēto `pozitīvo` tēlu. pašam varētu būt interesanti redzēt reakciju.

no bedres vienīgais ceļš, kas ved, ir ārā no tās...

šī kļūda ilga savus desmit gadus..

Bet varbūt Tavā gadījumā visu laboja laiks? Tomēr 10 gadi ir pamatīgs laika posms...

nē, nē un vēlreiz nē.
ar katru gadu naids pieauga pret to cilvēku. tagad tas kaut kā mainījās, kad sapratu kas par lietu.. un pat attiecības uzlabojās. :)

Neizprotu, ko tieši Tu domāji ar "savu iepriekš pieminēto pozitīvo tēlu"...

nju tajā iepriekšējā postā... :))

Es baidos, ka pasaule nav gatava šādam eksperimentam... =)

atstāj viņai par to spriest pašai, neesi jau dievs.. :P
turklāt nav jau viņa nemaz tik vārga kā varētu šķist..