Bezmiegs ir īpaša cilvēka organisma reakcija uz stresu.

Šis nav oficiālais skaidrojums skaidrojums šim jēdzienam. Tā es vienkārši paskaidrotu, kas ir bezmiegs, saviem, balstoties uz savām zināšanām.

Patiesībā bezmiegs cilvēka evolūcijas rezultātā ieguvis nedaudz citādāku funkciju, nekā tas sākotnēji bija paredzēts.
Cilvēka vajadzīgu pēc miega kontrolē smadzenes. Tajās esošais savdabīgs veidojums pilda biopulksteņa lomu, palīdzot smadzenēm noteikt diennakts laiku. Normāli, iestājoties naktīj, smadzenes ziņo organismam, ka būtu īstais laiks doties pie miera. Cilvēks to izjūt, ka miegainību.
Tomēr brīžiem miegs var nozīmēt nāvi. Tā vismaz agrāk ir bijis, kad, cilvēkam dzīvojo kopā ar mežonīgo dabu, bieži vien varēja draudēt briesmas, piemēram, no plēsoņām. Mūsdienās šīs bīstamās situācijas ir pieņēmušas nedaudz citu izskatu. Parasti organisms ar briesmām asociē stresu, ko rada mūsu pašu pārslogotā ikdiena.
Tad lūk... Smadzenes, sajūtot kādas briesmas, aktīvē īpašo darba režīmu - bezmiegu, tādā veidā mazinot nepieciešamību pēc miega.

Tas tā, nedauz teorijas...


Diemžēl man ļoti bieži nākas baudīt šo īpašo režīmu. Brīžiem izdodas izmantot šo laiku tīri lietderīgi, piemēram, pārdomām un domu sakārtošanai. Lūk, tikai no rīta moka nežēlīga vēlme gulēt.