Laikam ir pienācis tas mirklis, ka jāpārtrauc lieka publicitāte un jāpazūd no šīs pasaules - protams, ne pavisam, bet tikai uz laiku...Kamēr viss apkārt nomierinās.
Šodien es saņēmu zvanu, kas mani patiesi nobiedēja. Un lai gan zvanītāja mērķis nebūt nebija mani nobiedēt - vienkārši noticis pārpratums, bet šāda pārpratuma iespējamība tieši arī nobiedēja mani.
Drusku sīkāk varētu???
Atļaušos šobrīd palikt nosplēpumains... Es tagad pārdomāju visu savu dzīvi...
Ak, pat tik nopietni:((((
Nekas cits neatliek... Šodiena vispār iet kaut kā kājām gaisā...