and there ain't no war in my head

Yo! esu uz kādu pusotru mēnesi skābā. Ble, nebūtu man dzelži kājai, es rautu jumtu un iznīcinātu deju grīdas, a tagad dzīvoju konstantē, kas atklāta pēc 20.augusta - waiting room. faaaaaaaaaaak. gribās nosprāgt. kāju arī varētu atgriezt. bet viņai jau nav izvēles - sadzīs paļubomu.
Es laikam sevi tagad mazāk ienīstu, bet tas jau būtu pārāk saldi, ņemot vērā, ka tag esu kisļaks, ha! Es vienk apzinos savu pOOOtenciālu, kas JAU ir kruti. Viss. Aizveries.

tā jau viss ir tīri kedā, mazais pieneens ir ienjemtc naakot no bēniņu grīdas guēšanas pārtiya, pirms kā bij normāli aktīvs dancings beachiigajaa, kam tieši perpendikulāri bij reāla skraidīšana ar parashūtistiem pie nolaišanās bīčā x 4, yey! draugi, liekas, ar mani nerunās, jo to vien darīju kā jozu garām, kliedzot: chau, chau, chau un pie reizes samalkojot garāmskrienot balto kopistiski, huu.. bij ok ;)